Arborists
   
 
 
Tel. 29180071
NoderīgiNoderīgiNoderīgiNoderīgiNoderīgiNoderīgi

Noderīgi

Šogad zirgkastaņas nobrūnē pirmās

Parasti pirmie koki, kas rudenī tiek vaļā no lapām ir apses, bet šogad liekas, ka zirgkastaņas apsteigs, jo šobrīd lapas strauji nobrūnē.Iemesli šai pāragrajai lapu nobrūnēšanai ir divi – viens ir insekts – lapu mīnējošā kode, vai citviet izmantotais nosaukums raibkode (Cameraria ohridella) otra ir slimība - postoša sēne (Guignardia aesculi).Plašāk izplatītā vaininiece ir Lapu mīnējošā kode. Šogad pirmo satraukumu iedzīvotājos šis kaitēklis radīja jau ap Jāņiem, kad uz lapām parādījās brūni plankumi.

Nedaudz par vēsturi. Suga sākotnēji tika pamanīta 1980 gadu sākumā netālu no Ohridas ezera Maķedonijā, tur zirgkastaņas ir izplatītas un sastopamas brīvā dabā līdzīgi kā pie mums bērzi. 1986. gadā tā tika reģistrēta kā jauna suga. Kopš tā laika tika novērota sugas izplatība uz ziemeļiem. Pāris gadu laikā jau sastapta Horvātijā, Ungārijā un Rumānijā. Vēl pēc gada – 1989. gadā pie Lincas –Austrijā. Suga šķērso Poliju, pēc speciālista Jarosław Buszko aprēķiniem, ar aptuveno ātrumu 100 km gadā, tādejādi valsts tika kolonizēta piecu gadu laikā. Jau 2002. Gadā konstatēta Zviedrijā, Dānijā, arī Apvienotajā Karalistē. Jau 2006 gadā Somijas dienvidos pilsētā Hanko konstatē šo sugu. Somu speciālists Harry Helmisaari uzskata, ka visticamākais šeit atceļojoši eksemplāri ir izmantojuši prāmja pakalpojumus, kas šai pilsētā piestāj braucot no Vācijas. Ap šo laiku pirmie mīnējošās kodes postījumi parādās Lietuvā un kopš 2007. gada katru gadu tiek novēroti lieli postījumu apjomi. Pie mums Latvijā šī sugas darbība konstatēta 2007 gadā Liepājā. Kopš tā laika strauji gājusi plašumā pa visu valsts teritoriju. Arī pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igauņiem tā ir konstatēta 2007. gadā Tartu, tomēr līdz šim brīdim tās darbība nav tik postoša un pamatā tiek novērota ceļu malās augošajiem kastaņiem.

Bioloģija. Kode ir 6-7 milimetrus gara un spārnu pletums ir 7-9 mm, ķermenis klāts rūsganiem matiem. Cameraria ohridella – labvēlīgos apstākļos, it īpaši, kad ir silts un mitrs, var attīstīt četras (ir minētas pat 5) paaudzes sezonā. Latvijas apstākļos tās ir vidēji trīs paaudzes. Kodes no kūniņām izšķiļas aprīlī, olas dēj no maija līdz augustam. Savas dzīves laikā mātīte var izdēt līdz pat 80 olām. Olas ir izvietotas izklaidus uz lapas virsmas. kas divās trīs nedēļās pārvēršas par kāpuriem. Kāpurs iekļūst lapas plātnē un izveido dzeltenīgu (līdz pat sarkanīgai nokrāsai) raktuvi lapas vidusslānī starp augšējo un apakšējo epidermu – kā pūtīti. Pēdējā kāpura posmā tas veido apaļu un plakanu kokonu kur notiek iekūņošanās zīdainā kokonā. Iekūņošanās ilgst 2 nedēļas, bet ziemas guļas laikā kūņošanās notiek 6-7 mēnešus. Kūniņa iztur zemas temperatūras – Ungārijā konstatēts -23 grādos. Uz lapas eju-raktuvju garums var sasniegt 4cm garumu un to blīvums var būt ļoti liels,. Pamatā uzbrūk Zirgkastaņām (Aesculus hippocastanum) daudz retāk Sārtajai zirgkastaņai (Aesculus carnea), un ļoti retos gadījumos ir konstatēta uz Parastās kļavas (Acer platanoides) un Kalnu kļavas (Acer pseudoplatanus).

Ietekme. Kode ir „zālēdājs" – barojas no lapu audiem un tās ietekme ir pamanāma ir pilsētvidē uz atsevišķiem kokiem vai koku grupām. Kokiem, kuriem ir spēcīga invāzija, kodēm vairākkārtēji uzbrūkot vienai un tai pašai lapai eju skaits dažreiz var pārsniegt pat 100 un tās savienojas. Lielais eju skaits susina un novājina lapu, tā brūnē un vīst, sačokurojoties. Jūlijā un Augustā lapas kokiem ir stipri bojātas un jau septembrī koks steidz atjaunot lapu masu un dažkārt var pat atkārtoti uzziedēt. Par spīti stipri bojātajām lapām kokam tas nav nāvīgi. Jo bojājumi parādās vasaras otrajā pusē, kad jau koks ir jau kādu laiciņu sācis uzkrāt barības vielas. Tas drīzāk ir kā līdzvērtīgs stress ziemā kaisītajam sālim uz ceļiem. Būtībā tā ir estētiska rakstura ietekme, jo koki, kas izskatās neglīti rada nomācošu atspaidu uz iedzīvotājiem. Par laimi tie neatstāj nekādu iespaidu uz cilvēkiem, kā dēļ vajadzētu satraukties. Piemēram, Vācijā ozolos ir izplatīti procesiju kāpuri, kas briesmu gadījumā „met" savu apmatojumu un tos ieelpojot cilvēkam tas var beigties letāli, pie mums pagaidām vēl nav manīti.

Aizsardzība un kontrole. Dabiskie ienaidnieki – Eiropā ir zināmas 15 dabisko ienaidnieku sugas, lielākā daļa ir parazītiskās lapsenes. Tomēr parazītu un plēsēju ietekme uz kožu populāciju ir salīdzinoši niecīga – 1-8%. Preventīvie pasākumi nav iespējami, jo suga izplatās ar vēju, kā arī ar transportlīdzekļiem. Ir nelielas iespējas samazināt ietekmi – rudenī nobirušās lapas ir aizvācamas no kokiem un kompostējamas augstās temperatūrās vai sadedzināmas. Svarīgi lapas aizvākt līdz pirmajam aprīlim, kad no kūniņām izšķiļas kodes. Īstermiņā lokālā situācija nedaudz uzlabojas, tomēr ilgtermiņā līdz ar lapu aizvešanu tiek aizvesti arī derīgie kukaiņi, kas arī tur ziemo. Ir bijuši izmēģinājumi ar insekticīda „imidaclopride" injicēšanu stumbrā, kas ir uzrādījuši labus rezultātus un ir bijis salīdzinoši lēts. Turklāt insekticīda ietekme bijusi vairākus gadus. Tomēr insekticīdu lietošana pilsētvidē nav vēlama. Trešā, tīri teorētiskā iespēja ir izmantot lipīgas lentes (mušpapīrus), tikai tā nav ieteicama, jo var ciest arī daudzi derīgie kukaiņi. Teorētiski šādas lentes varētu izvietot slazdos kopā ar feremonu – speciāla smaržviela, kas piesaista konkrētās sugas īpatņus). Notiek pētījumi pie jaunas metodes – uzkrāt lapu kompostu turpat zem kokiem pārklātu ar ļoti smalku tīklu. Dabiskie ienaidnieki-plēsēji kuri arī pārziemo lapās ir mazāki līdz ar to var nogalināt mīnējošo kodi un tikt ārā no tīkla. Tai pašā laikā pati kode paliek zem tīkla. Praktiski Eiropā netiek izmantoti insekticīdi kožu apkarošanai, pārsvarā ir sociālais darbs piesaistot skolēnus lapu savākšanai.

Sēne (Guignardia aesculi). Sēne pārsvarā ir atrodama uz zirgkastaņu sugām, Tā parādās lapas virspusē uz gala vai lapas malām. Simptomi parādās uz lapām vēlu, vasaras otrā pusē, kaut gan koks izskatās nepievilcīgs slimība nenodara kaitējumu kokam. Slimības izcelsmes vieta ir ASV tur arī tā ir biežāk sastopama austrumu krastā. Eiropā pagaidām lielas problēmas nerada. Bojājumi sākotnēji parādās kā nelieli izžuvuši plankumi, kas pāris dienu laikā iekrāsojās sarkanīgi brūnā krāsā. Bojājums parasti ir ar dzeltenu maliņu kas ilgākā laika posmā var izzust. Uz brūnām inficētajām zonām var parādīties melni punktiņi - augļķermeņi. Bojājumu zonas lielums ļoti atšķiras, to izmērs ir atkarīgs no lapas vadaudu izmēriem. Lielākiem bojājumiem saplūstot kopā lapa sačokurojas. Guignardia aesculi ir atbildīgs par sarkanbrūno pūtīti un sēne pārziemo uz pūstošām auga daļām, pārsvarā lapām. Augļķermeņi atbrīvo poras pavasarī un tās izplatās uz augošām lapām. Mitrā laikā, sporas dīgst un inficē uzņēmīgo koku lapas. Līdz vēlam pavasarim, sākotnējās infekcijas attīstās mirušajos lapas punktos. Sākot ar Jūniju sarkanbrūnās pūtītes parādās 10-20 dienas pēc tam kad notikusi inficēšanās. Ja vasara ir mitra, tad sporas pārvietojas uz tuvējiem zaļiem audiem izraisot atkārtotas infekcijas.

Aizsardzība. Apstrāde ar fungicīdiem ir efektīva. Tāpat, veiksmīgi samazināt sēnes izplatību, var aizvācot nobirušās lapas. Viena no iespējām ir kopt zirgkastaņu vainagus, tos paretinot, lai ļautu vairāk notikt gaisa apmaiņai un lai saule vairāk iespīd vainagā tādējādi samazinot mitruma koncentrāciju. Abas šīs kaites nav koka dzīvībai bīstamas, tās vienīgi novājina koku, jo laikā kad koks uzkrāj barības vielas, tās to apgrūtina.

Jānis Strausmanis, SIA Arborists Vidzemes reģiona projektu vadītājs, Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības valdes loceklis, diplomēts un Eiropas Arboristu padomē sertificēts kokkopis - arborists

Vai piemājas koks mani neapdraud?

Teju vai katru dienu ziņās stāsta, ka kādā Latvijas nostūrī ir uzdarbojies negaiss, aiz sevis atstājot nolauztus kokus. Siltajam laikam pieturoties līdz rudenim, sinoptiķi prognozē ne vienu vien negaisa sistēmas parādīšanos Latvijas debesīs. Kamēr negaiss darbojās pa kaimiņa pagalmu mums sirds ir mierīga, bet kā ir patiesībā?

Līdzīgi kā mūsu transportlīdzeklim veicam tehnisko apskati katru gadu, tāpat kokam būtu lietderīgi uzmest aci, ja ne katru gadu, tad vismaz reizi pāris gados gan.

Par koka bīstamību parasti liecina:

  • Uz stumbra vai zariem ir pamanāmas piepes. Tāpat arī sēnes un piepes pie stumbra pamatnes vai arī augsnes virskārtā. Piepju noņemšana koka veselību neuzlabos, jo piepes parāda tikai sekas. Koka stumbrā, zarā, vai saknēs ir trupe, kas savu jau ir padarījusi.
  • Redzams plīsums stumbrā, vai arī plīsums, kas jau ir apaudzis. Pārsvarā šādi plīsumi rodas vēja ietekmē. Un pat nelieli vēji kustina koku, tādējādi to novājinot.
  • Pirms vairākiem gadiem kokam nozāģēta galotne (neatkarīgi no tā kādā augstumā no zemes) un tagad kokam ir izaugušas "simt un viena galotne" vairāku metru augstumā.
  • Pacelta – ir skaidri redzama, sakņu sistēma, koks sasvēries

Ne tik bīstamas, bet ne mazāk svarīgas pazīmes:

  • Slīps koks - vajadzētu pasekot vai gadu gaitā zemes pievilkšanas spēks nepaliek spēcīgāks par koka stabilizācijas sistēmu.
  • Pudeļveida paresninājums koka stumbra lejasdaļā, izteikts paresninājums stumbra vidusdaļā vai pumpa stumbra sānā . Ļoti ticams, ka stumbrā ir trupe, bet koks ar to cīnās.
  • Redzamas plaisas saknēs, kas ir augsnes virskārtā - iespējams kokam ir bijusi pārslodze, līdz ar to koks varētu lielākā vēja ietekmē nolūzt.
  • Daudz lielu nokaltušu zaru - ir jāskatās, kāds ir cēlonis. Diemžēl ošiem un gobām jau ir zināms, ka to veicina slimība, pret kuru nav zāļu un koks vidēji 2-3 gadu laikā aiziet bojā.
  • Uz koka ir redzamas atvases un ūdenszari (nelieli zariņi, kas izaug no koka stumbra vai cita zara mizā snaudoša pumpura).
  • Stumbra dalīšanās divās vai vairākās galotnēs parasti to stiprinājums ir nestabils lielākām slodzēm un var rasties plaisas stumbrā.
  • Uz koka stumbra ir redzamas rētas. Pastāv risks ka caur rētām stumbrā ir ieviesusies trupe, vēlams sekot koka stāvoklim.
  • Kokā ir redzami dobumi - dobumi parasti rodas trupes un/vai koksngraužu un dzeņveidīgo darbības rezultātā.

Parādoties kādām kaitēm ne vienmēr uzreiz ir nepieciešams koku nozāģēt. Pastāv vairākas koku saglabāšanas metodes. Jāatdzīst, ka tām līdzi nāk regulāra "tehniskā apskate". Iespējas ir sākot ar koka vainaga samazināšanu - lai vējam ir mazāka bura, kurā ieskriet, un beidzot ar dažāda veida stiprinājumiem un saitēm. Katrā ziņā vajadzētu atturēties no koka nozāģēšanas pa vidu - atstājot stumbeni. Šāda rīcība ir līdzvērtīga tam, ja mēs cilvēkam amputētu abas rokas un palaistu - nu tad dzīvo... Pa lielākai tiesai koks izdzīvos, bet radīs problēmas un apdraudējumu apkārtējai videi, tiesa ne pirmajā gadā, bet gan pēc 3-5 gadiem. Tādā situācijā labāk koku nozāģēt pavisam un iestādīt jaunu.

Iepriekš minētās pazīmes nevar viennozīmīgi ielikt kategorijā balts un melns. Proti, ja kaut ko esat konstatējuši vienmēr ir lietderīgi apjautāties pēc padoma. Latvijā ir salīdzinoši jauna profesija kokkopis-arborists, kas, darbojas kā koku dakteris un vidutājs starp koku un cilvēku.

Jānis Strausmanis, SIA Arborists Vidzemes reģiona projektu vadītājs, Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības valdes loceklis,

diplomēts un Eiropas Arboristu padomē sertificēts kokkopis - arborists

Pašlaik lapu skatās 4 viesi