Arborists
   
 
 
Tel. 29180071
Kas ir arborists?Kas ir arborists?Kas ir arborists?Kas ir arborists?Kas ir arborists?Kas ir arborists?

Aktualitātes

Apmāca jaunos kokkopjus

Ērgļu Profesionālā vidusskola šogad turpina sagatavot zinošus kokkopjus.

Ar topošajiem speciālistiem mācībās un pārbaudījumos septīto gadu ir SIA " Arborists" valdes priekšsēdētājs, pieredzējis eksperts koku kopšanā - Uģis Šmits. Atsaucīgi viņš dalās zināšanās ar topošajiem speciālistiem, māca kopt kokus ar motorzāģi, izmantojot mobilo pacēlāju.

Katru gadu kursanti apgūst darbu ar motorzāģi, kuru darbina benzīna motors, bet šogad paralēli tam topošie speciālisti atšķirībā no iepriekšējiem septiņiem gadiem apgūst arī darbu ar motorzāģi, kas elektroenerģiju gūst no akumulatora.

Janvāra mācību ieskaitē četrās dienās vairāk kā divdesmit kursanti pierādīja savas prasmes koku kopšanā izmantojot pacēlāju un motorzāģi. Eksperti ir apmierināti, jo, kā teic šīs jomas pārstāvis Uģis Šmits - "kursantu interese aug, priecē audzēkņu attieksme un motivācija mācīties. Līdz ar to nozares attīstība uzņem enerģiju un impulsus attīstībai".

Ap vasaras saulgriežiem jaunie speciālisti kārtos valsts eksāmenus un sekmīgu mācību rezultātā iegūs arborista kvalifikāciju.

 

2015-02-11 17:27:31

2015. gada koks - krūmu čuža

"Latvijas dendrologu biedrība par 2015. gada koku izvēlējusies krūmu čužu (Pentaphylloides fruticosa), kas dārzkopības katalogos nereti sastopama arī ar vārdu klinšrozīte," informēja biedrības pārstāvis Andrejs Svilāns.

Krūmu čuža

Viņš norādīja, ka Latvijā savvaļā krūmu čuža ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem augiem.

Krūmu čuža ir līdz pusotru metru augsts, dekoratīvs rožu dzimtas krūms, kas visu vasaru bagātīgi zied dzelteniem ziediem. Latvijas dārzos, parkos un apstādījumos bieži sastopamas šķirnes, kas no pamatsugas atšķiras ar krūmu augstumu, ziedu un lapu krāsu. Tas ir iecienīts apstādījumu augs savas ilgstošās ziedēšanas, ātrās augšanas un noturības pret dažādiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem dēļ.

Vienīgajā Latvijas savvaļas atradnē pēdējos 15 gados veiktajos sugas vitalitātes pētījumos konstatēts, ka sugai nenotiek normāla ģeneratīva atjaunošanās – čužas populācijā ir tikai veci krūmi, kas ražo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, savukārt jaunu, vitālu krūmu nav.

Suga savvaļā izplatīta ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā: Ziemeļeiropā, Igaunijā; Urālos, Krievijas Tālajos Austrumos arī Ziemeļamerikā. Baltijas reģionā – Ēlandē, Gotlandē vairākas vietās Igaunijā, savukārt Latvijā krūmu čuža savvaļā sastopama tikai vienā vietā – Abavas palienē pie Kandavas, dabas lieguma “Čužu purvs” teritorijā.


2015-01-19 15:08:06

2014. gada koks

Latvijas dendrologu biedrība par 2014.gada koku izvēlējusi parasto zirgkastaņu "Aesculus hippocastanum". 

Zirgkastaņas vienīgais konkurents bija parastais jeb sila virsis "Calluna vulgaris". Zirgkastaņai palīdzēja uzvarēt vairāki argumenti. Šo koku daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata par vietējo sugu, jo tā jau vairākus simtus gadu kultivēta Latvijas teritorijā, lai gan tās īstā dzimtene ir Dienvideiropā - Albānijā. 

Svarīgi bija arī tas, ka tuvojas Zirga gads, tāpēc arī tās nosaukums ietekmējis titula iegūšanu. Kastaņas vārdu koks ieguvis īstajai kastaņai "Castanea sativa" līdzīgo adataino augļu un lielo, brūno sēklu dēļ. Atšķirībā no īstās kastaņas zirgkastaņas sēklas sensenis izmantotas zirgu barībai, tāpēc koks iemantojis zirgkastaņas nosaukumu. 

Rietumeiropā un Centrāleiropā tā vietām jau tiek uzskatīta par invazīvu citzemju sugu. Parastās zirgkastaņas uzvaras gājienam, skaistumam un līdz ar to popularitātei dārzos un parkos uzradies nopietns drauds. Latvijā tas nav tik izplatīti, tomēr šeit nu jau vairākus gadus parastās zirgkastaņas lapas pārklājas brūniem plankumiem un sakalst - koki zaudē dekorativitāti. Vainīgs esot dažus milimetrus garš taurenītis - zirgkastaņu raibkode jeb mīnējošā kode "Cameraria ohridella", kuras kāpuri barojas ar lapas mīkstajiem audiem. Vietās, kur kāpuri barojas, atmirst un nobrūnē lapas epiderma - tā rodas neglītie plankumi. 

Kamēr zirgkastaņu kodei nav uzradies kāds pašu kodi pārtikā izmantojošs nelabvēlis, dendrologi rekomendē dārzu un parku ierīkošanā izmantot citas zirgkastaņu sugas - sarkano zirgkastaņu "A.pavia", asinssarkano zirgkastaņu "A.x carnea", hibrīdo zirgkastaņu "A.x hybrida", neievēroto zirgkastaņu "A.neglecta" vai dzelteno zirgkastaņu "A.flava".

2014-03-18 11:40:33

Latvijas dendrologu biedrības pilnsapulce

SIA Arborists pārstāvji   piedalīsies Latvijas dendrologu biedrības pilnsapulcē Salaspilī Nacionālajā botāniskajā dārzā  2013. gada 23. martā plkst 11.00.

2013-03-21 00:17:35

Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi

2013-03-20 23:48:59

2013.gada koks – čūskegle

   Latvijas Dendrologu biedrības biedri balsojumā par 2013.gada koku ar pārliecinošu pārsvaru ievēlējuši parasto egli, kā īpaši izceļamas atzīmējot šīs sugas formas ar īpatnēji izlocītiem un mazzarotiem dzinumiem – tā sauktās čūskegles. Kā balsojumā uzsvēra vairāki šīs kandidatūras atbalstītāji – kad tad, ja ne čūskas gadā celt godā čūskegles.

 

Čūskegles nav kāda īpaša egļu suga, gluži otrādi dažādām egļu sugām dabā atrastas formas ar savdabīgu skraju zarojumu un parupjām skujām, kas nereti atgādina izlocījušos čūsku. Pazīstamākās no parastās egles šāda veida šķirnēm - ‘Virgata’ un ‘Viminalis’ var iegādāties ar Latvijas stādu audzētavās. Kolekcijās Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un LVM Kalsnavas arborētumā tiek uzturētas arī citas formas un šķirnes, šo institūciju vairākus gadus ilgas sadarbības rezultātā (Andrejs Svilāns, Jānis Zīliņš) ir ievāktas un pavairotas vairāk nekā 150 egļu un priežu mutantās formas, tostarp Latvijā savvaļā atrastas čūskegles. Vienu no iespaidīgākajām šobrīd zināmajām čūskeglēm Žīguru Katlešos atradusi pazīstamā mežkope Anna Āze.

 

No citu sugu „čūskeglēm” var pieminēt Engelmaņa egles šķirni ‘Snake’, Kanādas egles šķirni ‘Fort Ann’, Glēna egles šķirni ‘Kishi Snake’ kā arī vairākas citas. Starp jaunākajiem šāda veida atradumiem minama ārsta, politiķa un dendrologa Āra Audera atlasītā Sibīrijas egles šķirne ‘Snake Auders’.

 

 

Andrejs Svilāns

dendrologs

Nacionālā botāniskā dārza direktors

2013-01-29 21:13:54

Jaunie dižkoku parametri

Ir izstrādāti jaunie apvienotie dižkoku parametri, kurus regulē normatīvie akti :

  • LR MK 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"
  • Liepājas pilsētas domes 2005. gada 3.marta saistošie noteikumi Nr.5 Par Liepājas pilsētas dabas pieminekļu aizsardzību un apsaimniekošanu
  • Rīgas domes 2005. gada 10.marta saistošie noteikumi Nr.94 "Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi"
  • LR MK 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.396 "Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" (ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 31.07.2004.)
2013-01-16 13:00:10

SIA Arborists darbojas vēstniecību teritorijā

Sia Arborists oktobra mēnesī veica lielus un sarežģītus koku kopšanas darbus Somijas, Ukrainas un ASV vēstniecību teritorijās Rīgā. Tika izzāģēti sausie un bojātie zari, veidoti koku vainagi, zāģēti bojātie koki.

2013-01-16 12:59:38

SIA Arborists apmeklē GaLaBau 2010 izstādi Nirnbergā, Vācijā

SIA Arborists darbinieki laikā no 2010. gada 15. - 18. septembrim apmeklēja GaLaBau izstādi Nirnbergā, Vācijā. GaLaBau ir pasaulē lielākā dārzu un parku arhitektūras, dārzu, parku, sporta, golfa un rotaļu laukumu ierīkošanas, iekārtošanas un apkopšanas tehnikas izstāde, kas notiek reizi divos gados.

Izstāde „GaLaBau” var lepoties ar lielu skaitu apmeklētāju no tādiem darbības virzieniem kā ainavu plānotājiem un ierīkotājiem, pilsētvides, zaļās zonas un atklātās teritorijas uzturētājiem, dizaineriem, arhitektiem, kā arī publiskā un privātā sektora klientiem.

Pagājušajā izstādē, kas notika 2008. gadā, piedalījās 983 dalībnieki, no kuriem 147 bija ārvalstu. Izstādi apmeklēja gandrīz 62 000 interesentu, no kuriem 8% bija ārvalstu. Lielākoties dalībnieki un apmeklētāji ir no Eiropas Savienības (ES) valstīm.

2013-01-16 12:56:47
Pašlaik lapu skatās 4 viesi